aver

Un article de Wikiccionari.

Occitan

Etimologia

Del latin habere.

Prononciacion

/aˈβe/ (lengadocian), (gascon), /aˈvej/ (naut lemosin)

França (Bearn) : escotar « aver »

Sillabas

a | ver (2)

Vèrb

aver

  1. Possedir.
  2. Auxiliar qui permet de formar los temps compausats.

Derivats


Variantas dialectalas

Traduccions

Conjugason

Lengadocian
Infinitiu aver
Gerondiu en avent
Participi passat
singular plural
masculin agut aguts
femenin aguda agudas
Mòde indicatiu
nombre singular plural
persona primièra segonda tresena primièra segonda tresena
ieu tu el
ela
nosautres
nosautras
vosautres
vosautras
eles
elas
Present ai as a avèm avètz an
Imperfach aviái aviás aviá aviam aviatz avián
Preterit aguèri aguères aguèt aguèrem aguèretz aguèron
Futur aurai auràs aurà aurem auretz auràn
Condicional auriái auriás auriá auriam auriatz aurián
Mòde subjonctiu
nombre singular plural
persona primièra segonda tresena primièra segonda tresena
ieu tu el
ela
nosautres
nosautras
vosautres
vosautras
eles
elas
Present aja ajas aja ajam ajatz ajan
Imperfach aguèsse aguèsses aguèsse aguèssem aguèssetz aguèsson
Mòde imperatiu
nombre singular plural
persona primièra segonda tresena primièra segonda tresena
ieu tu el
ela
nosautres
nosautras
vosautres
vosautras
eles
elas
Afirmatiu aja ! ajam ! ajatz !
Negatiu ajas pas ! ajam pas ! ajatz pas !
Nòtas
  1. Ésse soun mèitre de Renato Sibille, 2014. (vivaroaupenc, nòrd de las Valadas Occitanas)